Ķemeri – dublis 3. Starp rēgiem un mammu dabu.

Kurzemes hercogistes un Krievijas cara laikā mīlēts ārstniecības kūrorts ar sēravotiem un dūņu vannām, Latvijas Republikas pirmsākumos un Padomju laikā kūrortpilsēta, kas attīstījās raķetes ātrumā, nodrošinot darbu vairāk kā 100 ārstiem, simtiem medmāsu un tehnisko darbinieku,[1] dabas daudzveidības ieskauta, deviņdesmitajos gados dalīta un privatizēta, aizmirsta un panīkusi, nu jau ļaujot dabas mieram nomākt savus centra gruvešu rēgus – īsais kurss Ķemeru kūrortpilsētas dzīvesstāstā.

NLL198_Kūrorta_pilsēta_Ķemeri_1959-k_001_ktl2-3-1_7
Kūrorta pilsēta Ķemeri 1959. g. avots: https://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/198

Ķemeros esmu nu jau bijusi trīs reizes (neskaitot Ķemeru purvu, kas ir jau cits stāsts) un katrā no tām redzu tos atkal un atkal citā gaismā. Grūti izdomāt vietu, kur būtu vēl vairāk kontrastu, kā šeit – blakus kūrorta laika mājai, kurai krāsa krīt nost kā lapas no nokaltuša koka, svaigi ‘’uzcepts’’ bērnudārzs, tik moderns, ka pat domei ir ar ko lepoties; parka malā sērīgi lūkojas pamestās un apsvilušās peldiestādes logi, tikmēr parkā saulainā brīvdienu dienā var manīt pieklājīgu bariņu cilvēku un otrpus Ķemeriem ir pieklājīgs daudzums elegantu privātmāju; pretstatā drūmajam izzūdošā centra skatam, kas būtu pa prātam tikai urbānajiem fotogrāfiem/ekskursantiem, vien 2 km tālāk atrodas Slokas ezers ar takām, putnu vērošanas vietām un ļoti daudzveidīgām ainavām – mežs, purvs, pļavas, ezers utt. Vieta, kur katrs atradīs kaut ko savu.

20170430_12343820160522_111546

Pats centrs ir laba vēstures/ekonomikas un ‘’kā nevajag darīt’’ lekcija. Caristes laikā šī vieta bagāto kungu acīs iemantoja maģiskas spējas, kas to no ‘’miesta’’ pārvērta kūrortā ar vairākām peldiestādēm, tiešo dzelzceļa savienojumu ar Maskavu un pilsētas tramvaja līniju. Arī pēc tam šeit neklājās sliktāk – pēckara postījumi tika atjaunoti, papildinot teritoriju ar viesnīcām, restorānu un kopumā 10 sanatorijām[2]. Un tad buuum – līdz ar neatkarības atjaunošanu, pazuda klienti, līdz ar to arī valsts atbalsts zuda, sekoja privatizācija, daļai ēku tas nozīmēja mokošu bojāeju, daļai – cerību reiz atkal augšāmcelties. Ķemeru sanatorija jeb ‘’Baltais kuģis’’ gaida scenāriju Nr.2, savukārt tikai 1985.gadā pabeigtā viesnīca ‘’Līva’’ līdz 2016.gadam kalpoja par zelta laikmeta rēgu ceļa malā un nu no tās palicis pāri vien gruvešu pīšļu kalns.

20170430_12432420170430_12501920170430_144441

Bet, par spīti visam šim, Ķemeru parks un tā apkārtne joprojām sevī nes aristokrātisku mieru, ar neskaitāmiem tiltiņiem, ‘’Mīlestības saliņu’’, kur nesteidzīgi pastaigāties ar ģimeni vai ieturēt pikniku. Ja nav ne mazākās vēlmes doties līdz Slokas ezera laipām, vienmēr ir iespēja izskriet 500 m garo melnalkšņu dumbrāju taku pie atjaunotā „Jautrā oda” jeb „Meža mājas” vien pāris metrus no parka.

20160522_11093720160522_11224320170430_14372420170430_144038

Ķemeri gan vairs nepiedāvā dziedēt fiziskās kaites, toties nervu nomierināšanai lieliski derēs to īpašā daba. Man kā dabas mīļotājam vistuvākais ir Ķemeri-Slokas taka-Kūdra maršruts. Karti var nočiept šeit (tāpat arī pasmelties ideju citiem virzieniem, kur doties): http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=43 . No Tūristu ielas/Jaunķemeru ceļa pie norādes jāgriežas mežā iekšā un līdz ezeram jāmēro 2 km, braucot ar auto, tur arī visērtāk to atstāt, lai tālāk izstaigātu takas. Savukārt man kā rūdītam kājāmgājējam šķiet, ka tieši ejot Ķemeri redzami visā tā krāšņumā. Pirmkārt, uz takas var nonākt jau pus km ātrāk, iegriežoties mežā pie zīmes, kas gan pasaka, kurā virzienā ir Ķemeri un kur, ezers, bet par taku ir aizmirsuši. No dīvainiem, baltiem maisiem nav ko bīties, šeit ir rotaļu zona bērniem – šķēršļu joslas ar baļķiem un smilšu maisiem, ar kuriem var taranēt mīļākos līdzgājējus. Slokas taka no šīs puses pamazām pārvēršas no klusa egļu meža melnalkšņu dumbrājā, kuru caurvij koka laipas un šķembu celiņi, kas izved gājēju pie ezera un skatu torņa (ornitologu paradīze). Opcija esot arī taku izbraukt ar divriteni, un man ir aizdomas, ka opcija ir arī nopeldēties negaidīti ar visu divriteni, jo margu gan šeit nav, lai gan arī ūdens krāsa vietām ir biedējošāka par dziļumu.

20160522_120353Otrkārt, nav vērts dedzināt kalorijas,  griezties atpakaļ un iet uz vilcienu to pašu ceļu, jo patiesībā ceļš no ezera līdz Kūdras dzelzceļa stacijai ir aptuveni tikpat garš, bet piedāvā ļoti pašu ieskatu Ķemeru purvainajā apvidū. Kārtīgs grants ceļš ved garām Slokas ezeram un Akaču ezeram, bet tiem pa vidu iespraucas tipiskas purva ainavas. Labos laika apstākļos skati ir vienkārši gleznaini. Un pilnībā liek aizmirst par pilsētu burzmu un troksni.

20160522_12243220160522_12271220160522_12385820160522_12482420160522_130037

Lai arī kā Ķemeri būtu laika gaitā mainījušies un lai arī kas tos sagaidītu tuvākā nākotnē, ir vērts kādu reizi lielā tīreļa vietā izmēģināt šo alternatīvi, gan tāpēc, ka Slokas ezera apkārtne ir daudzveidīga, gan tāpēc, ka pats Ķemeru centrs ieved apmeklētāju citā realitātē un mazliet iestrādājot pie fantāzijas var redzēt to, ko augstās aprindas šeit saskatīja 100 gadus senā pagātnē.

20170430_144744

[1] http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=135

[2] http://www.kemerunacionalaisparks.lv/?r=135

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s