The Beauty and the Beast/Skaistule un briesmonis

No, this is not a story about a love that sees trough the obvious, although … Maybe this is. This is a story (in a very short version) of the fates, which we are running by on a daily basis in our city, about the walls and window eyes, which have absorbed the cities positive and negative energy, new and old. Riga’s splendor and misery of the architecture which surrounds us. We skip the Old Town this time and scope as much as I can run trough during a workout (I am now trying to justify that the pictures look photographed like with a soap holder and includes only a small part of Riga).

Nē, šis nav stāsts par mīlestību, kas sniedzas pāri acīm redzamajam, lai gan… Varbūt arī ir. Šis ir stāsts (ļoti īsā versijā) par likteņiem, kuriem ikdienā skrienam garām savā pilsētā, par sienām un logu acīm, kas uzsūkušas pilsētas pozitīvo un negatīvo enerģiju, par jauno un veco. Par Rīgas spožumu un postu arhitektūrā, kura ieskauj mūs. Vecrīgu šoreiz izlaižam un tveru tik, cik viena treniņa laikā varu izskriet (es tagad attaisnojos par to, ka bildes izskatās, kā ar ziepju trauku fotografētas un ietver vien mazu daļu Rīgas).

As a financer I probably don’t have rights to discuss architecture as such (I am so close an architect like a hamster to the top of the Everest), but I definitely have rights from time to time to capture Riga as a tourist, who has arrived here for the first time and to appreciate what it is able to offer. Try it, maybe you’ll see something new!

Man kā finansistam droši vien nav lielu tiesību apspriest arhitektūru kā tādu( līdz arhitektam man kā kāmim līdz Everestam), bet man viennozīmīgi ir tiesības ik pa laikam tvert Rīgu kā tūristam, kurš šeit ieradies pirmo reizi un novērtēt, ko tā spēj sniegt. Pamēģiniet, varbūt ieraudzīsiet ko jaunu!

Riga is so various in its offer. We know wooden buildings, Art Nouveau and new projects very well, but we pass all the functionalism and ” socialist realism ” style buildings, because there is ‘nothing really to see’- just concrete.

Rīga ir tik kolorīta savā piedāvājumā. Mēs ļoti labi zinām koka apbūvi un jūgendstila ēkas, jaunos projektus, bet paskrienam garām visām funkcionālisma un ‘’sociālistiskā reālisma’’ stila ēkām, jo tur ‘’taču neesot īsti ko redzēt’’-betons.

20160505_19570020160505_20034220160510_19274020160510_202310

Even less we pay attention to the urban ghosts in our daily routine -the ruins who are naked and disintegrated, possibly located right next to the workplace or home. We are so ashamed from some of them that they are spoiling our chic center that they are covered up not only with safety nets but even with plywood boards, to which on top of it a sign is banged –  a good place for advertising!

Vēl jo mazāk mēs ikdienas rutīnā pievēršam uzmanību pilsētas rēgiem-graustiem, kuri kaili un irstoši, iespējams, atrodas turpat blakus darbam vai dzīvesvietai. No dažiem ir tik ļoti kauns, kā tie izbojā mūsu šiko centru, ka tos aizsedz ne tikai drošības tīkli, bet pat saplākšņa plāksnes, kam pa virsu tiek uzbliezts-laba vieta reklāmai!

20160505_19575320160505_20343920160509_19441720160510_19445320160510_200433

My dearest opposites are all well known Bergs Bazaar and notorious eyesore Marijas Street 6, because they reveal a human destinies so characteristic as well- the same start can go in very different directions. In addition, in these 6 years I’ve ran by them thousands of times, they are part of my heart of Riga.

Man sirdij tuvākie pretmeti ir visiem labi zināmais Berga bazārs un bēdīgi slavenais grausts Marijas ielā 6, jo tie spilgti iezīmē arī cilvēku likteņiem tik raksturīgo – vienādi sākot, var aiziet ļoti dažādos ceļos. Turklāt 6 gadu laikā es tiem esmu paskrējusi garām tūkstošiem reižu, tie ir daļa manas Rīgas sirds.

The monster in a fairy tale has not always been a horrid figure that everyone avoided, once it was beautiful and amazing. Just as Marijas Street 6 building. Once a delightful Art Nouveau work of K. Peksens as handsome as one across the street, known as the Bergs Bazaar. But now this monster is hidden from the eyes of others and dies in a natural death. A five-floor residential building in Marijas Street 6 was built in 1904 by architect Konstantin Peksens(Konstantīns Pēkšēns) project. The building is an architectural monument of local importance, which is a national architectural monument of the Historic Centre of Riga territory and simultaneously included in the UNESCO World Cultural and Natural Heritage site “Historic Centre of Riga” teritory.1 Even till the 20th centuries 30s the life here was bubbling like in the Bergs Bazaar – in 20s, hotel “Oceanic” was located there. 20s, 30s, there were around 10 shops.2 War and the Soviet years devastated and left in poor condition both – Berg’s risen trading giant on Marijas Street 13 and the building on other side of the street -Marijas Street 6. The difference here is only that the Bergs Bazaar then came back in the ownership of Berg’s own grandchildren, who invested all efforts to renew it (for details you can check the May 2012 edition of Forbes Latvia), but Marijas street 6 building was wandered from hand to hand until it was covered over with the fatal curtain and now the security net layer is telling how it could be, if it were.

Briesmonis pasakā ne vienmēr ir bijis baisais tēls, no kura visi vairās, reiz tas bijis skaists un apbrīnojams. Gluži kā ēka Marija ielā 6.Reiz tikpat apburošs Pēkšēna jūgendstila darbs kā skaistulis pāri ielai, ko pazīstam kā Berga bazāru. Taču tagad šis nezvērs aizsegts citu acīm mirst dabīgā nāvē. Piecstāvu dzīvojamā ēka Marijas ielā 6 ir celta 1904.gadā pēc arhitekta Konstantīna Pēkšēna projekta. Ēka ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa Rīgas vēsturiskā centra teritorijā un vienlaicīgi UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas “Rīgas vēsturiskais centrs” teritorijā.1 Līdz pat 20.gs. 30.gadu beigām tajā kūsāja tāda pati dzīvība kā Berga bazārā – 20. gados namā izvietojās viesnīca “Oceanic”. 20., 30. gados tur bija ap 10 tirgotavas.2 Kara un Padomju varas gadi izpostīja un atstāja bēdīgā stāvoklī gan Berga radīto tirdzniecības gigantu Marijas ielā 13, gan ēku otrpus ielai Marijas ielā 6. Atšķirība vien tā, ka Berga bazārs pēc tam nonāca paša Berga mazbērnu rokās, kuri ieguldīja visas pūles tā atjaunošanā (detaļās var iedziļināties Forbes 2012.gada maija izdevumā), bet Marijas ielas 6 ēka klīda no rokas rokā, līdz pār to pārlaidās nāvīgs priekškars un nu aizsargtīkla kārta vien stāsta, kā varēja būt, ja būtu.

47_Marijas_iela_Kārlis_Pakārklis_1_png_600x375_watermark-zl_watermark-r20xb20_q85
Marijas iela 6, avots:zudusī pasaule (atsauce 2)

20160505_20293720160505_202956

Beauty in general is relative. One likes the daughter, another the mother and another the dress, so each can judge by himself which of the buildings has been a success and which not. I myself appreciate details. Is anyone able to count how many stone faces are watching him walking down Albert Street (I’m not talking about grannies which are roosting in windows)? Which building has acquired the most interesting graffiti? When the first sunlight appears on the ” Sun Stone’’ the morning? Maybe I can’t tell you that, but that is the magic already.

Skaistums principā ir relatīvs. Vienam patīk meita, citam māte, citam kleita, tāpēc katram pašam spriest, kura ēka ir izdevusies un kura-ne. Savukārt es novērtēju detaļas. Vai kāds spēj izskaitīt, cik akmens sejas uz viņu noraugās, ejot pa Alberta ielu (es nerunāju par omītēm, kuras satupušas logos)? Kura celtne ieguvusi interesantāko grafiti? Kad ‘’Saules akmenī’’ iespīd pirmie rīta stari? Es arī ne, bet tur jau tā burvība.

And above all else, is the aura that the building creates. Despite the fact that the wooden houses are stacked between high-rise buildings, if you are focusing on only them, even Riga’s bustle can feel as small town’s ease and peacefulness, especially if a cafe is located in there. Eclectic and Art Nouveau with its charm and grandeur lets us enter 19th – 20th centuries business environment, immediately feeling a bit privileged. But most of all I admire the buildings, which, in spite of their scraps, are forming a soil for culture, such as Kaņepes Culture Center (I just hope that hipster minimalism will think about the security of the building as such) or the Jaunais Rigas Theatre- both humble, but true survivors.

Un pāri visam ir aura, ko ēka rada. Par spīti tam, ka koka ēkas iespiestas starp daudzstāvenēm, ja tā labi sakoncentrējas uz to vienu vienīgo, pat Rīgas burzmā var sajust mazpilsētas vieglumu un nesteidzību, īpaši, ja tādā atrodas kafejnīca. Eklektisms un jūgendstils ar savu šarmu un varenību ieved 19.-20.gs. biznesa vidē, uzreiz jūties mazliet priviliģētāks. Bet visvairāk es apbrīnoju ēkas, kuras, par spīti savām skrandām, veido augsni kultūrai, kā, piemēram, Kaņepes kultūras centrs (es gan ceru, ka hipsteru minimālisms liks padomāt par ēkas drošību kā tādu) vai Jaunais Rīgas teātris-necili, bet izdzīvotāji.

20160510_201503

An aura of the building, however, is created by man himself unnoticed, while building by building creates an environment around us that we even are not noticing now and impacts how we feel. How we treat buildings that have survived even five generations before us, but it is theoretically just another stone creature on the way to work / school / home, and how we treat our house, where we have spent the entire childhood? Do we admire, love, hide, demolish or revive it? All that remains is a hope that these stories of Beauty and the Beast once will have a happy ending. Although Riga has never really ready … But do you have your own town Beauty and the Beast?

Ēkas auru tomēr rada cilvēks, lai arī pats to nemana, savukārt ēka pie ēkas rada vidi mums apkārt, kas mums nemanot šad tad pat ļoti ietekmē to, kā jūtamies. Kā mēs izturamies pret celtnēm, kuras pārdzīvojušas vēl piecas paaudzes pirms mums, bet teorētiski ir tikai kārtējā mūra ēka ceļā uz darbu/skolu/ mājām, un kā mēs izturamies pret māju, kurā esam pavadījuši visu bērnību? Apbrīnojam, mīlam, slēpjam, nojaucam vai atdzīvinām? Atliek vien cerēt, ka arī šiem stāstiem par skaistuli un briesmoni reiz būs laimīgas beigas. Lai gan Rīga jau nekad nav īsti gatava… Bet jums ir sava pilsētas skaistule un briesmonis?

20160510_193349

Used sources:

  1. http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/544799-rigas_slavenakajam_graustam_marijas_iela_teju_desmitkarso_nin_likmi
  2. http://zudusilatvija.lv/objects/object/35913/
Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s